Pārtikas iepakojums ik gadu uzturā nonāk 1000 tonnu mikroplastmasas

Jauns globāls pētījums liecina, ka pārtikas iepakojums katru gadu pārtikā un dzērienos nonāk aptuveni 1000 tonnu mikroplastmasas, radot nopietnas bažas par cilvēku pakļautību tās iedarbībai. Ziņojumu ar nosaukumu „From Pack to Plate“ („No iepakojuma līdz šķīvim“) publicēja organizācija „Earth Action“ sadarbībā ar „rePurpose Global“, un tas ir pirmais visaptverošais pētījums par mikro- un nanoplastmasu, kas no iepakojuma nonāk pārtikas produktos.

Pētnieki lēš, ka ikgadējais mikroplastmasas daļiņu izdalīšanās apjoms atbilst vairāk nekā 600 automašīnu svaram, un katrs patērētājs gadā vidēji uzņem 130 miligramus plastmasas. Lieliem patērētājiem šis skaitlis var pārsniegt vienu gramu, kas nozīmē simtiem miljonu daļiņu.

Pētījumā uzsvērts, ka mikroplastmasas migrācija ir lielā mērā paredzama un to ietekmē trīs galvenie faktori: materiāla izvēle, iepakojuma dizains un reālie lietošanas apstākļi. Dizaina elementi, piemēram, vāciņi un aizbāžņi, var radīt berzes punktus, kas palielina daļiņu izdalīšanos, savukārt saules gaismas un siltuma iedarbība var saasināt problēmu, izraisot ievērojamu mikroplastmasas atdalīšanās pieaugumu.

Lai gan pārtikas iepakojums nav lielākais mikroplastmasas piesārņojuma avots vidē, tā tiešais kontakts ar pārtiku rada koncentrētu ceļu, pa kuru cilvēki to uzņem. Ziņojumā norādīts, ka polietilēna tereftalāta (PET) pudeles ir atbildīgas par aptuveni trešdaļu no iepakojuma radītās iedarbības, kam seko cietie PET pārtikas iepakojumi un elastīgie polietilēna (PE) materiāli.

Lai mazinātu šos riskus, ziņojumā ierosināti mērķtiecīgi dizaina uzlabojumi, piemēram, UV starojuma ierobežošana transportēšanas un mazumtirdzniecības laikā, augstas slodzes komponentu pārprojektēšana un testu veikšana reālos apstākļos. Svanika Balasubramanian, rePurpose Global aprites ekonomikas vadītāja, uzsvēra, ka uzlabojot izvēles augšupējos posmos, varētu novērst miljardiem daļiņu nonākšanu pie patērētājiem.

Ziņojumā arī norādīts uz būtiskām regulatīvām nepilnībām pārtikas drošības sistēmās, jo pašreizējie noteikumi nepietiekami risina mikroplastmasas izdalīšanos vai kopējo ķīmisko iedarbību no plastmasas materiāliem. Dr. Jane Muncke, Food Packaging Forum izpilddirektore, atzīmēja, ka, lai gan pārtikas iepakojums tradicionāli tiek uzskatīts par inerto, gadu desmitiem ilga pētniecība liecina, ka plastmasa normālas lietošanas laikā var izdalīt gan ķīmiskās vielas, gan daļiņas.

Šie secinājumi uzsver, ka pārtikas iepakojuma nozarei ir steidzami jāpārvērtē izmantoto materiālu drošība un stabilitāte, kā arī jāievieš inovatīvi risinājumi, lai samazinātu mikroplastmasas emisijas.