Eiropas pāreja uz aprites plastmasu ievērojami palēninās
Organizācija „Plastics Europe“ ir publicējusi savu divgadu ziņojumu „Plastmasas aprites ekonomika: Eiropas analīze“, kurā atklāts, ka Eiropas pāreja uz plastmasas aprites sistēmu ir ievērojami palēninājusies. Ziņojumā uzsvērts, ka plastmasas aprites ekonomikas ražošanas gada pieaugums ir strauji samazinājies no 13,6 % 2022. gadā līdz tikai 1,2 % 2024. gadā, kā rezultātā kopējais ražošanas apjoms ir 8,7 miljoni tonnu, kas veido 15,8 % no kopējās ražošanas. Savukārt pasaules mērogā plastmasas aprites ekonomikas ražošanas apjoms ir pieaudzis no 5 % līdz 7,7 %.
Ziņojumā norādīts arī uz Eiropas pārstrādātāju pieprasījuma samazināšanos pēc aprites ekonomikas plastmasas, kas ir krities no 16,2 % pieauguma 2022. gadā līdz 4 % 2024. gadā. Šis samazinājums uzsver Eiropas pieaugošo atkarību no ārējām vērtības ķēdēm, jo 19 % no pārstrādātāju pieprasījuma pēc aprites ekonomikas plastmasas tiek apmierināti ar importu un 12,4 % no savāktajiem atkritumiem tiek pārstrādāti ārpus reģiona. Atkarība ir vēl izteiktāka attiecībā uz plastmasu, kas ražota no fosilā kurināmā, jo 25 % pieprasījuma tiek apmierināts ar importu.
Plastics Europe prezidents Robs Ingrams pauda bažas par šo palēnināšanos, to skaidrojot ar augstajām enerģijas un izejvielu cenām, emisiju izmaksām un negodīgām tirdzniecības praksēm. Viņš brīdināja, ka bez ievērojamām investīcijām aprites ekonomikā Eiropai draud deindustrializācija un nespēja sasniegt savus klimata mērķus.
Lai gan Eiropai joprojām ir lielākā cirkulārās plastmasas daļa ražošanas struktūrā, tās līderpozīcijas galvenokārt ir veicinājis fosilās izcelsmes plastmasas samazinājums, kas no 2022. līdz 2024. gadam kritās par 8,3 %. „Plastics Europe” izpilddirektore Virginia Janssens uzsvēra nepieciešamību Eiropai atgūt kontroli pār savu cirkulāro ekonomiku, radot labvēlīgus apstākļus pārstrādei un plastmasas atkritumu paturēšanai reģionā.
Lai gan pārstrādes rādītāji ir uzlabojušies līdz 29,6 %, vairāk nekā 70 % savākto plastmasas atkritumu joprojām tiek nosūtīti sadedzināšanai vai apglabāšanai poligonos. Ziņojumā aicināts veikt steidzamas darbības gan ES, gan valstu līmenī, lai uzlabotu konkurētspēju un investīcijas aprites ekonomikas plastmasā. Pašreizējai ES politikai trūkst nepieciešamo tirgus signālu un mēroga, lai mainītu šīs tendences.
Janssens uzsvēra, ka pāreja uz plastmasas aprites ekonomiku ir jāpadara par prioritāti, aicinot, lai Aprites ekonomikas likums veicinātu nozīmīgas pārmaiņas un radītu pievilcīgas uzņēmējdarbības iespējas. Viņa izcēla Eiropas potenciālu kļūt par līderi šajā nozarē, norādot, ka ar atbilstošu atbalstu plaukstoša plastmasas aprites sistēma varētu nodrošināt kontinenta ekonomisko noturību un drošību.
